Dažreiz pat ierasti virtuves darbi mēdz sagādāt neparedzētus sarežģījumus, taču neliela korekcija gatavošanas gaitā var palīdzēt izvairīties no liekas noņemšanās ar vārītu olu tīrīšanu.
Brokastīs vārītas olas ir viena no vienkāršākajām un ierastākajām izvēlēm. Tomēr reizēm gadās, ka čaumala tik cieši turas pie olbaltuma, ka gludas olas vietā sanāk kaut kas robains un nepievilcīgs. Esmu pamanījis, ka šī problēma visbiežāk parādās tieši tad, kad olas ir pavisam svaigas.
Kāpēc čaumala mēdz pielipt
Gatavojot mājās, esmu novērojis, ka problēmas ar lobīšanu parasti sākas jau brīdī, kad olas tiek liktas katliņā. Ja aukstas olas no ledusskapja uzreiz ieliek karstā ūdenī, temperatūras starpība liek čaumalai burtiski pieķerties pie iekšējās membrānas. Tas ir pirmais iemesls, kāpēc vēlāk pie galda nākas tērēt laiku, mēģinot atdalīt sīkus čaumalas gabaliņus.
Otrs faktors ir pašas olas svaigums. Svaigām olām pH līmenis ir salīdzinoši zems, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc olbaltums tik cieši turas pie čaumalas. Interesanti, ka olas, kas ledusskapī nostāvējušas kādu nedēļu, parasti lobās daudz vieglāk nekā tās, kas nupat atnestas no veikala vai lauku kūts. Tomēr mēs ne vienmēr varam gaidīt nedēļu, tāpēc ir vērts zināt, kā šo procesu ietekmēt gatavošanas laikā.
Vienkāršais paņēmiens ar sodu
Vienu no efektīvākajiem veidiem, kā atvieglot šo procesu, man iemācīja pavisam nejauši. Izrādās, ka risinājums ir pavisam vienkāršs un tas atrodas gandrīz katrā virtuves skapītī. Kad ūdens katliņā ir sācis vārīties, tajā ir jāieber pavisam nedaudz dzeramās sodas. Pietiek ar vienu nelielu šķipsnu uz litru ūdens.
Soda maina ūdens sārmainību, padarot to augstāku. Tas palīdz olbaltumam nedaudz atdalīties no čaumalas iekšējās sieniņas jau vārīšanās procesā. Esmu pārliecinājies, ka šī metode neietekmē ne olas garšu, ne tās smaržu. Arī dzeltenums saglabā savu dabisko krāsu un struktūru. Šis nelielais papildinājums vienkārši padara membrānu starp olu un čaumalu vaļīgāku.
Pareiza vārīšanas gaita
Lai rezultāts būtu tiešām labs, es parasti ievēroju noteiktu secību. Sākumā es olas izņemu no ledusskapja kādas desmit minūtes pirms vārīšanas, lai tās nedaudz sasilst. Katliņā ieleju aukstu ūdeni tik daudz, lai olas būtu pilnībā apsegtas. Tad lieku katliņu uz vidējas uguns un gaidu pirmo burbuli.
Brīdī, kad ūdens sāk vārīties, es pievienoju sodu. Ir svarīgi to darīt tieši tad, jo sodas reakcija ar karsto ūdeni ir visaktīvākā. Pēc tam es samazinu uguni, lai ūdens tikai viegli virmotu. Ja olas vārās pārāk strauji, tās mēdz atsisties viena pret otru un saplīst. Vārīšanas laiku es skaitu no brīža, kad ūdens ir pilnībā uzvārījies – parasti tās ir astoņas līdz desmit minūtes atkarībā no olas lieluma.
Pēdējais solis pirms tīrīšanas
Pat ja soda ir izdarījusi savu darbu, ir vēl viens solis, kuru nedrīkst izlaist. Tiklīdz vārīšanas laiks ir beidzies, karstais ūdens ir jānolej un olas nekavējoties jāpārlej ar aukstu krāna ūdeni. Es mēdzu pievienot arī pāris ledus gabaliņus, ja tie ir pie rokas. Šis straujais temperatūras kritums liek olai nedaudz sarauties čaumalas iekšienē.
Es parasti ļauju olām aukstajā ūdenī pastāvēt vismaz piecas minūtes. Ja tās sāk lobīt, kamēr tās vēl ir siltas, rezultāts var nebūt tik labs. Kad olas ir atdzisušas, es tās viegli apdauzu pret galda virsmu no visām pusēm, lai čaumala saplaisā. Tad es tās ielieku atpakaļ ūdenī uz minūti. Ūdens pa plaisām pakļūst zem membrānas, un čaumala pēc tam nonāk nost gandrīz pati no sevis, lielos gabalos.
Biežākās kļūdas un to novēršana
Daudzi mēdz pievienot ūdenim etiķi, cerot, ka tas palīdzēs tīrīšanai. Mana pieredze rāda, ka etiķis tieši pretēji – var padarīt čaumalu mīkstāku, bet tajā pašā laikā tas liek olbaltumam ciešāk pielipt pie membrānas. Etiķis ir noderīgs tikai tad, ja ola vārot ieplīst, jo tas palīdz olbaltumam ātrāk sarecēt un neiztecēt pa visu katlu. Tīrīšanai tas nepalīdz.
Vēl viena kļūda ir mēģināt tīrīt olas tūlīt pēc vārīšanas bez atdzesēšanas. Karsts olbaltums ir ļoti mīksts un trausls, tāpēc to ir viegli sabojāt pat ar pirkstu galiem. Pacietība šajā procesā ir ļoti svarīga. Tāpat esmu pamanījis, ka olas ir vieglāk lobīt zem tekoša ūdens strūklas – ūdens palīdz noskalot mazos čaumalas krikumus un vieglāk atdalīt lielākos gabalus.
Kas nepieciešams ideālam rezultātam
Lai pagatavotu vārītas olas, kuras ir viegli tīrīt, es izmantoju pavisam vienkāršu lietu kopumu:
Svaigas vai pāris dienas nostāvējušas vistas olas
Dzeramā soda (aptuveni puse tējkarotes uz litru ūdens)
Auksts ūdens vārīšanai un vēlāk dzesēšanai
Neliels katliņš ar vāku
Šis paņēmiens tiešām strādā, un tas neprasa nekādus papildu izdevumus vai īpašas prasmes. Galvenais ir atcerēties par sodu un kārtīgu atdzesēšanu pēc vārīšanas. Tad brokastu gatavošana vairs nebūs saistīta ar lieku noņemšanos, un olas vienmēr izskatīsies gludas un kārtīgas.
